Ērkšķogu Kursu Dzintars

Aukstizturīgo ērkšķogu Kursu Dzintars audzējuši Latvijas selekcionāri un tā pacieš sarežģītus klimatiskos apstākļus. Ogas izceļas ar lielisku tirgojamību un transportējamību, un tās ir piemērotas pārdošanai. To sauc arī par Grossularia Kuršu Dzintars.

Šīs šķirnes ērkšķogas kompaktā formātā veido vidēja augstuma krūmus līdz 150 cm. Vainags vidēji izplatās, ar taisniem plāniem dzinumiem, koši gaiši zaļām lapām, pie pamatnes viegli dzeltenīgas. Zari klāti ar atsevišķiem brūniem ērkšķiem, asi, maza auguma.

Curšu Dzintars nogatavojoties nes augļus ar nelielām ogām ar skaistu dzintardzeltenu nokrāsu. Uz ādas ir skaidri redzamas vēnas, tā ir plāna un spīdīga. Augļa forma ir ovāla, regulāra. Vidējais ogu svars ir 2,7 g.

Ogas saldas, ļoti sulīgas. Garša tiek novērtēta kā deserts. Ir viegls raksturīgs aromāts.

Šķirne ir daļēji pašauglīga (līdz 20% ziedu), lai palielinātu ražību, ieteicams stādīt vairākus apputeksnētājus ar vienādu ziedēšanas periodu - no maija 2. dekādes. Ērkšķogas Kursu Dzintars nogatavojas agri, kopā. Augļi notiek jūlija beigās - augusta sākumā.

No 1 krūma sezonā novāc 4-6 kg ogu.

Šķirne ir piemērota stādīšanai ziemeļrietumu reģiona, Tālo Austrumu un Centrālās Krievijas klimatā. Ir pieredze tās audzēšanā Urālu un Sibīrijas apstākļos.

Augi nav pārāk izvēlīgi attiecībā uz stādīšanas vietām. Tos var novietot saulē un daļēji ēnā. Augsne ir vēlama smilšmāla vai viegla melnzeme. Svarīgi, lai augsne būtu elpojoša, pietiekami irdena, mēreni mitra. Blīvās augsnes atšķaida ar smiltīm, kūdru, humusu. Labāk ir stādīt rudenī, septembrī vai oktobra sākumā, bet ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms sala perioda sākuma.

Lai pasargātu no caurvēja, ērkšķogas bieži novieto nojumē žogu, ēku un būvju sienu, gabionu veidā. No tādiem objektiem jāatkāpjas vismaz 1 m, starp pašiem krūmiem pieņemts atstāt vismaz 1,5 m.. Zemienes, vietas ar augstu gruntsūdens līmeni nederēs. Augsnei jābūt iepriekš apstrādātai no nezālēm vai pārklātai ar agrošķiedru, plēvi, kas ir gaismas necaurlaidīga.

Bedre ir izveidota tā, lai tās diametrs būtu divreiz lielāks par sakņu sistēmu. Ja augsne nav pietiekami auglīga, to izņem, pievieno minerālmēslus. Stāda saknes atbrīvo no liekās augsnes, novieto uz pilskalna, kas iepriekš izliets cauruma centrā. Šai šķirnei sakņu kakls nav padziļināts. Laistīšana pēc stādīšanas tiek veikta ar 2 pilniem ūdens spaiņiem, pakāpeniski uzklājot.

Šķirnes Kursu Dzintars augu kopšanas pamatnoteikumi ir samazināti līdz krūma kompaktās formas saglabāšanai. Tās vainags ir pakļauts sabiezēšanai, periodiski jāatšķaida. Ir svarīgi, lai augā būtu dažāda vecuma dzinumi. Jaunus zarus katru gadu atstāj 5-6 gabalu apjomā. Veco un sauso lapu atzarošana tiek veikta līdz pamatnei.

Pat sausuma periodos šai ērkšķogu šķirnei ir nepieciešams mērens mitruma daudzums. Noderēs rīta vai vakara stundās veiktā apkaisīšana. Arī krūmu mēslošana ir nepieciešama bez pārmērīgas dedzības. Ja stādīšanas laikā mēslojums tika ielikts bedrē, tie nebūs jāpievieno nākamos 2 gadus. Pēc tam saskaņā ar grafiku pavasarī zem saknes tiek barotas slāpekļa vielas - sapuvuši kūtsmēsli vai urīnviela, bet vasarā - kālijs un fosfors.

Jauniem krūmiem nepieciešama prievīte. Tas virzīs augošos dzinumus vertikāli. Rudenī pārošanās ir novājināta, sakņu zonā augsne ir intensīvi nosēdusies. Pirmajos gados ērkšķogas ziemai pārklāj ar egļu zariem vai neaustu audumu, audeklu, un, kad parādās sniegs, tās iemet tajās sasilšanai.

Šķirnei ir vidēja izturība pret antracnozi, Amerikas miltrasu. Rūsai, septorijai augus ieteicams regulāri apstrādāt ar vara sulfāta vai Bordo šķidruma šķīdumiem minimālā koncentrācijā. No šīs šķirnes kaitēkļiem visbīstamākās ir laputis, kožu tauriņi un zvīņu kukaiņi, zāģlapiņas. Jūs varat samazināt inficēšanās risku, rūpīgi noņemot kritušās lapas, veicot periodisku izsmidzināšanu ar sarežģītiem insekticīdiem.

Šīs šķirnes ērkšķoga ir ļoti ziemcietīga, tā veiksmīgi panes ievērojamu atmosfēras temperatūras kritumu. Iekļauts 4 klimatisko zonu augu sarakstā. Salnā līdz -32 grādiem nav nepieciešama pajumte. Spēj paciest īslaicīgu sausumu.